Author

Nancy

Browsing

Selfiji ir izplatījušies visā pasaulē, ieskaitot arī Krieviju. Ņemot vērā faktu, ka daudzu pašbilžu mīļotāju iekārotā fotogrāfija beidzās ar traumu vai nāvi, Krievijas Iekšlietu ministrija ir sākusi kampaņu “Bessaphones”, kurā attēloti atgādinājumi par visbīstamākajiem selfiju veidošanas veidiem.

“Kad cilvēks mēģina iegūt kārojamo fotogrāfiju, viņš ir zaudējis uzmanību un līdzsvaru, neskatās sānos un nejūt briesmas. Uzņemot selfiju, pārliecinieties, ka atrodaties drošā vietā un nekas neapdraud jūsu dzīvi.” – Iekšlietu ministrija brīdina selfiju cienītājus.

Acīmredzot Krievijā dzīvo cilvēki, kas karājas pa automašīnas logu, lai uzņemtu  sabiedrību satriecošas bildes priekš sava Instagram profila.

Tagad Krievijā ir aizliegts arī uzņemt pašbildes uz vienvirziena ceļa, jo nav nekādu garantiju, ka selfijs nebeigsies ar slimnīcu.

Pieminot arī traģisko pusaudža piemēru no Rjazaņas apgabala, citiem nevajadzētu uzņemt selfijus vilcienu tuvumā.

Nav ieteicams arī mēģināt uzņemt selfijus uz ūdens, jo līdzsvara zuduma dēļ ir ļoti grūti iegūt ļoti veiksmīgu kadru bez sekām.

Lai arī attēlā redzams diezgan mīlīgs tīģeris, izrādās, ka arī selfiji ar zvēriem nav tā labākā ideja.

Un atkal atgādinājums par vilcieniem – šoreiz elektrovilcieni.

Bilžu uzņemšana, atrodoties uz māju jumtiem  arīnav ieteicama, pat ja ir antena, kurai pieķerties. Tas noteikti ir plaši izplatīts selfiju uzņemšanas veids, taču atcerieties, ka tas draud jūsu dzīvībai.

Viennozīmīgi ir dumja ideja uzņemt pašbildes, kāpjot augstsprieguma tīklos. Tā vietā labāk ir padomāt par kādu drošāku vietu fotosesijai.

Bet lielākos draudus var izraistīt situācija, kad jūs kāpjat pa kāpnēm vai kalnā. Šajā brīdī uzņemtais selfijs draud izkrist no rokām, bet ierīce – tikt pazaudēta uz visiem laikiem.

Izklaides filmas par hakeriem

Filmu industrija vienmēr ir sekojusi filmu ražošanai par cilvēkiem iemīļotākajām tēmām.  Jau 23. janvārī, sagaidot 21. gadsimta hakeru filmu ‘Blackhat’ uz ekrāniem, ‘kinoblogeri.lv’ pārstāvis Sergejs Timoņins portālā Skats.lv nosauca sešas labākās filmas par hakeriem.

1. ‘Hakeri’ (1995): filma, ar kuru viss sākās. Bijušais Andželīnas Džolijas vīrs (viens no visiem) Džonijs Lī Millers, pazīstams kā filmas “Elementary” Šerloks, kā arī ārsts un Frankenšteins no Denija Boila teātra, ir pasaules labākais hakeris, kas glābj pasauli no šausminoša datorvīrusa. Banāls, paredzams un mūsdienās arī ļoti smieklīgs sižets. Šī ir mūsu jaunības kulta filma – kad hakeri bija intriģējoši un stilīgi, nevis ļauni un bīstami – ar toreizējo Holivudas zelta jaunību un tai piemītošo ārprātīgo enerģiju. Filma ietver arī neskaitāmas atsauces uz žanra tēvu Viljamu Gibsonu, kā arī joprojām fantastisku muzikālo sastādvaļu. Ar nelielu kaunu mums jāatzīst, ka mēs to visi mīlam.

2. ‘Johnny Mnemonic’ (1995): Mēs turpinām ar Kianu, kurš ir mūsu smieklīgs, bet nostalģisks skats par mūsu iespējamo (faktiski – pilnīgi neiespējamo) nākotni, kurā Neo vispirms aptver virtuālo realitāti. Protams, tas nav tikai Kianu – šajā filmā ir atpazīstami Dīns Meijers, Ice-T, Henrijs Rollins, Udo Sairuss, Dolfs Lundgrēns kā postapokaliptiskās nākotnes mācītājs un pat Takeshi Kitano (!). Tās scenāriju ir uzrakstījis Viljams Gibsons, “cyberpunk” žanra tēvs. Ko vēl piebilst, tā ir kulta filma!

3. ‘Matrica’ (1999): visi zina, kas tas ir, bet vai visi zina, par ko tas varēja izvērsties? Ir labi zināms fakts, ka mēs veiksmīgi izvairījāmies no Vila Smita galvenajā lomā, bet vai zinājāt, ka Neo lomu pameta Nikolass Cage? Tā tik būtu Matrica! Var uzrakstīt grāmatu par filmas metamorfozēm gan pirms filmēšanas, gan filmēšanas procesā, bet pats galvenais – filma stilts atšķiras no tā, kāda bija plānota sākumā, bet viņa ļoti labi attēlo mileniāļu gadsimta beigas.filmas par hakeriem

4. ‘Swordfish‘ (2001): iespējams, vistuvākais mūsdienu ‘hakeru’ kino tēmai, Matrix ‘pašreizējais’ šautuvju un ložu laiks, labi un slikti teroristi, Pola Oakenfolda muzikālais pavadījums un Džons Travolta ar jautru frizūru! Kā arī vissmagākais kinoteātrī redzamais stresa tests un divi miljoni ASV dolāru papildu (!) Honorāri Halē Berijai – pa vienam par katru krūti (un tas nav joks!).

5. “Blackhat” (2015): Šoreiz tēmai pievērsās Holivudas vadošais lēmumu eksperts Maikls Manns (“Heat”, “Collateral”), kurš nolēma pirmais apskatīt šo 21. gadsimta slimību – kiberteroristi. Turklāt, kā reiz caur terorisma, nevis romantikas prizmu. Mēs saskaramies ar plaša mēroga apšaudēm, kas izplatījās pa kontinentiem, hakeru Dievu Krisu Hemsvortu (“Es trenējos cietumā”) un, iespējams, visreālistiskākās uzlaušanas ainas, kas līdz šim redzētas Holivudas filmā – viss ierastajā Maikla Mana manierē, kurš filmē to pašu stāstu ar nelielām variācijām. Šī filmā ir par cilvēku rīkiem, cilvēkiem ar misijām un viņu neizbēgamo sadursmi laikā, kad, kā teica vecais, labais Džokers, “nekustīgs objekts sastopas ar neapturamu spēku”. Šī filma tiks rādīta jau 23. janvārī, Kinoblogeri.lv organizētajā seansā jau 22. datumā.

Azartspēļu pasaulei jau no paša sākuma ir bijis jātiek galā ar daudz šķēršļiem, un krāpšanās ir daļa no tiem. Neskatoties uz stingrajiem noteikumiem un dažādiem drošības pasākumiem, krāpšanās ir pastāvējusi un arī veiksmīgi noritējusi, atstājot kazino leilus zaudējumus. Bet, ja ir jāpēta, cik izplatītas ir šīs izkrāpšanas, tad paverās pavisam cita aina. Saskaņā ar jaunāko informāciju “spēles ļaunprātīgas izmantošanas” līmenis samazinās, un to var saistīt ar vairākiem iemesliem. Lai gan tas joprojām notiek, tas nav tik izplatīti kā agrāk.

Tieši pirms 85 gadiem, 1930. gada 13. martā, tika oficiāli paziņots par jaunas planētas atklāšanu, un drīz tā tika nosaukta par Plutonu. Tomēr 2006. gadā notika traģēdija, un Plutonam tika atņemts planētas statuss. Tagad tā ir tikai pundurplanēta, kurai varbūt ir visbēdīgākais liktenis astronomijas vēsturē.

20. gadsimta sākumā amerikāņu astronoms Persivals Louels bija pārliecināts par devītās planētas esamību Saules sistēmā, taču to nevarēja pierādīt. Tomēr aizdomas pastāvēja daudzus gadus, šajā laikā potenciālo debess ķermeni sauca par Planētu-X.
Plutonu 23 gadus vecais amerikānis Klaids Tombo atklāja tikai 1930. gada 18. februārī, bet 13. marts tika uzskatīts par oficiālo aklāšanas laiku, kad Tombo telegrāfēja savu atklājumu Hārvardas koledžas observatorijā.

Tiesības dot vārdu jaunajam debess ķermenim piederēja Lūlas observatorijai. Ierosinājumi sāka nākt no visas pasaules, un visaktīvākā bija Luēlas atraitne Konstance – viņa piedāvāja vārdus Zevs, Persivals un Konstance, taču šie priekšlikumi netika atbalstīti.

Plutona vārdu pirmo reizi piedāvāja 11 gadus vecā skolniece Venisa Čedneja no Oksfordas, kura aizrāvās ne tikai ar astronomiju, bet arī ar seno mitoloģiju un domāja, ka romiešu versija par pazemes valstības grieķu dievu Plutonu būs tik pat tālu un pat tumšs kā jaunā planēta.

Daudzus gadus Plutons bija devītā planēta Saules sistēmā, bet divdesmitā gadsimta beigās sāka atklāt dažādus citus debess ķermeņus, tostarp lielākus par Plutonu. 2006. gada 24. augustā Starptautiskā astronomu savienība izveidoja terminu “planēta”, un Plutons pārstāja tam piederēt – kopā ar Erīdu un Cereru tas tika iekļauts pundurplanētu kategorijā, iegūstot banālo sērijas numuru 134340.

Mūsdienās zinātnieki ir atklājuši citus debess ķermeņus, un ir izvirzīta hipotēze, ka Saules sistēmā varētu būt vairāk nekā astoņas planētas, no kurām viena ir Ksena. Pagaidām Zeme tiek uzskatīta arī par planētu.

Starp citu, 13. marts jebkurā gadījumā ir svarīgs datums astronomijas vēsturē, jo 1781. gada 13. martā angļu astronoms Viljams Heršels atklāja Urānu. Tā bija pirmā planēta, kuru atklāja teleskops, pirmo reizi kopš seniem laikiem, kad Saules sistēma cilvēku acīs ir saredzama.

 

Spēļu komisiju loma parasti ir svarīga, jo azartspēles ir diezgan sarežģīti regulē. Kaut arī šīm komisijām ir vairāki uzdevumi, tie nemainās atbilstoši dažādām jurisdikcijām. Licenču izsniegšana, drošība, godīgas spēles nodrošināšana, grāmatvedība un revīzija ir daži no vkomisiju galvenajiem uzdevumiem. Papildus tam komisijas ir pilnvarotas arī ieviest noteikumus un pārraudzīt civillietas, lai lietas virzītos pareizi. Tā rezultātā spēļu komisijas ir diezgan būtiskas, un to klātbūtne kazino ir vitāli svarīga.

Mūsdienu jauniešu vidū dažreiz ir grūti izsekot sarunai neskaitāmo slengu dēļ – nez kāpēc no sarunvalodas ir pazuduši vairāki vārdi, kuri, mūsuprāt, ir saprātīgi un loģiski. Skats.lv nolēma mazliet atgriezties pie saknēm, atgādinot dažus nepelnīti aizmirstus vārdus.

1 Mums visgrūtāk ir pārdzīvot vārdu “džipi” pazušanu no vārdu krājuma, jo bez tā āboli nekad neizklausīsies patiesi stilīgi un rotaļīgi, kas ilgtermiņā ļoti slikti ietekmēs publikas auditoriju.

2 Ir taisnība, ka mēs nepiefiksējām brīdi, kad cilvēki pārtrauca lietot vārdus “živenes” un “kiļļenes”, aizstājot tos ar mazāk modīgajiem “košļājamiem”, taču mums ir aizdomas, ka tas notika apmēram tajā pašā laikā kā starpskaņas spēles vairs neiekļāva “fēniksus”. Jāatzīmē, ka “živenes” un “kižnēsis” bieži lietoja teikumā ar vārdu “saciensi?”

3 Sabiedrība ir neizpratnē, klasificējot velosipēdus – kalnu velosipēdus, BMX, armatūru … Mums visiem tie joprojām ir tikpat vienkārši kā veltņi un rikšas.

4 Zināms emociju izpausmes trūkums ir arī tāpēc, ka netiek lietoti vārdi “kippi” un “choi”. Turklāt šie divi vārdi ir pilnīgi saderīgi ar citiem pārējiem slenga vārdiem.

5 Arī “chunky” ļoti labi sader ar vārdu “cupcake”, kas agrāk nozīmēja ne tikai konditorejas izstrādājumu statusu, bet arī pirmo domkratu klasē. Šī vārda pagātni vislabāk izspēlē grupa ‘Keksi’, kuras auditoriju joprojām aizkustina nostalģiskas atmiņas no jaunības laikiem.

6 Ja gadījumā jūs nebijāt pārāk “chunky”, tad jūs, iespējams, bijāt lunohods, kurš nozīmēja cilvēku bez pilna rubļa. Neskatoties uz vārda krievu izcelsmi, tā labā skaņa padara vārda skaļu izrunāšanu ļoti patīkamu. Bet labā ziņa ir tā, ka mums joprojām ir latviski vārdi “jampampiņš”, “putlūriņš” un “pifantiņš”.

7 Tā kā stilīgajiem cāļiem bija savs vārds, vajadzība kaut kā klasificēt arī modes cāļus. Tos sauca par “burkām”.

8 ‘Bumbas spēlēšana’, protams, izklausās ļoti jauki, taču īstajos pagalmos bija daudz iespaidīgāka un mazāk lipīga frāze ‘grab a buceni’, ko visbiežāk izteica mazas kūkas ar saskrāpētiem ceļiem un otrādi.

RIA Novosti / ScanpixWell, moins: nepelnīti aizmirsts un izvēlēts slengs, ko neizmanto jaunā paaudze

9 Kad citas intereses sāka nedaudz attīstīties un parādīties, šķita arvien vilinošāk mierīgi pulcēties aiz garāžām, lai visiem atvērtu vīna dārzu, ko mūsdienās sauc par garlaicīgu un snobisku terminu “vīns”.

 

Austrāliešu fotogrāfs, izmantojot moderno tehnoloģiju priekšrocības, ir uzņēmis tik skaistus zvaigžņotas debess kadrus, ka virtuālajā vidē tos jau dēvē par “skaistākajām cilvēku uzņemtajām zvaigžņu fotogrāfijām”.

1 Šis fotogrāfs ir 40 gadus vecais Linkolns Hariss no Bendigo, Austrālijā, taču fotogrāfijas netika uzņemtas tikai viņa dzimtenē.

2 Papildus Austrālijai fotogrāfs ir iemūžinājis šos kadrus arī dažādās ASV vietās – Josemitas nacionālajā parkā, pie Taho ezera Nevadā un citur.

3 Fotogrāfs atklāj, ka, lai uzņemtu šos kadrus, viņš izmantoja divu veidu paņēmienus, kā rezultātā dažas fotogrāfijas izskatās kā zvaigžņu sprādziens, bet dažas – kā krāsains panorāmas ritenis.

4 Neparasto krāsu paleti var izskaidrot ar dažādu zvaigžņu virsmas temperatūru: vēsākas zvaigznes attēlos izskatās sarkanas, bet siltākas – zilas.

5 Fotogrāfs atklāj, ka šos kadrus viņam izdevās iemūžināt tikai ar kameru, mainot objektīva fokusa attālumu un milzīgu pacietību.

6 “Abi šie attēli tiek iegūti, mainot objektīva fokusa attālumu kadra uzņemšanas laikā: vienā gadījumā tie ir 30 sekunžu kadri ar ļoti ātru tālummaiņu, bet spirālveida efekts tiek panākts ar lēnu tālummaiņu ilgā laika periodā, līdz dažām stundām “.

7 Protams, ne katra kamera var uzņemt šādus kadrus, un Harisa izmantotie tehniskie parametri ir ļoti specifiski un detalizēti.

8 “Es ceļoju uz dažādām vietām un palieku, līdz esmu uzņēmis vēlamo kadru. Atzīšos, ka dažreiz tā ir ļoti sāpīga procedūra, kuru ir ārkārtīgi grūti izturēt,” atklāja fotogrāfs.

9 Tomēr rezultāts ir iespaidīgs, un viņa darbs ir guvis plašu atsaucību gan profesionāļu, gan interneta lietotāju vidū.

10 Jau 125 gadus pirms Harisa līdzīgas ainas “nofotografēja” holandiešu mākslinieks Vinsents van Gogs.

 

Japāņu fotogrāfs Daisuke Takakura savā dīvainajā projektā ‘Monodramatic’ vēlējās parādīt, ka katram cilvēkam ir daudz dažādu personību, un viņa radītā pseidorealitāte ir ieskats pasaulē, ja tajā dzīvo daudz viena un tā paša cilvēka klonu.

1

Fotogrāfam viņa nodomu palīdzēja realizēt pusaudži, kuri ne tikai ar entuziasmu pozēja dažādos veidos, bet arī brīvi pauda visneiedomājamākās emocijas.

2

Pēc vairāku stundu apstrādes grafiskajos redaktoros fotogrāfijas parādīja ikdienas situācijas, tikai tagad jau piepildītas ar kloniem.

3

Kaut arī Takakura fotogrāfijas atgādina kadrus no fantāzijas filmas, viņš pats ir pārliecināts, ka, izskatoties labāk, cilvēka daudzšķautņainā personība patiešām var izskatīties pēc viņa darba.

4

Viņš skaidro, ka projekta nosaukums “Monodramatic” ir saistīts ar teātri, kurā viens aktieris uzņemas dažādas lomas.

5

“Tādā veidā es gribēju pārveidot teātra izteiksmīgo spēku iesaldētās fotogrāfijās,” savu nodomu skaidroja japānis.

6

Daisuke Takakura dzimis 1980. gadā un papildus fotogrāfijai nodarbojas arī ar dizainu un teātri, lai gan pēc apmācības ir jurists.

7

‘Monodramatic’ fotogrāfijas bija viņa pirmā nozīmīgākā personālizstāde, kas pagājušajā gadā bija skatāma Tokijas mākslas galerijā ‘M84’.

8

Citus mākslinieka darbus var atrast viņa vietnē.

Kazino spēles ir bijušas visizklaidējošākā izklaides forma lielākajai daļai ASV iedzīvotāju. Šī iedoma vēlāk pieauga, kļūstot par vienu no visizplatītākajiem vaļaspriekiem visā pasaulē. Ja jūs jau kādu laiku spēlējat šīs spēles, jūs varētu labi zināt tiešsaistes kazino pieaugošo izplatību. Pēdējo gadu laikā vairāk spēlētāju ir pārgājuši uz šīm digitālajām platformām, un paredzams, ka popularitāte tikai pieaugs. Tā kā lielākā daļa spēlmaņu šajās dienās izvēlas palikt mājās, nevis ceļot pāri pus pasaulei, lai atrastos kādā sauszemes kazino, ievērojami pieaug arī pieprasījums pēc uzlabotām funkcijām. Ja azartspēļu karjeru sākat tikai tiešsaistes kazino, šeit ir daži punkti, kas jāpatur prātā, izvēloties spēlējamo vietni.

  1. Pārbaudiet kazino drošību

Izvēloties tiešsaistes kazino saviem piedzīvojumiem, lēmumu pieņemšanas prasmes ir obligātas, jo izvēlēties no tūkstošiem var būt sarežģīti. Katra vidējā spēlmaņa mērķis būtu sašaurināt sarakstu, lai atlasitu labākos un turpināt spēlēt noteiktā vietnē. Veicot šo milzīgo lēcienu, noteikti pārbaudiet kazino drošību; tai vienmēr jābūt galvenajai prioritātei. Tā kā tiešsaistes kazino skaits pēdējās desmitgades laikā strauji palielinājās, spēlētāju piesaistei ir parādījušās arī vairākas viltus vietnes. Tās ir online lamatas, kas no kontiem novelk visus līdzekļus.

Pārbaudiet vietnes pārskatus un licences, lai pāriecinatos par kazino drošību. Ja licenci ir izdevušas valsts iestādes, varat izvēlēties šo vietni. Pārbaudiet gan pozitīvas, gan negatīvas atsauksmes, lai jūs nebūtu neprātīgi tendenciozs pret kādu konkrētu vietni.

Nākamais svarīgākais aspekts, kuru jāmeklē, ir maksājuma iespēja. Ja depozīta un izņemšanas metodes ļauj veikt darījumu tikai ar noteiktiem nosacījumiem, pirms reģistrēšanās izlasiet šos noteikumus.

  1. Izprotiet katra bonusa darbību

Dažādos azartspēļu karjeras posmos piedāvātās atlīdzības tiešsaistes kazino izceļas kā unikāla iespēja. Sauszemes kazino nepiedāvā jums šādas prēmijas. Šī kārdinošā balva daudziem spēlētājiem var likt akli iekrist. Visizplatītākie bonusi ietver tos, kas tiek piedāvāti reģistrēšanās un iemaksas laikā. Tie nav viegli pievienojami jūsu kontam; naudas izņemšanai var būt noteikti nosacījumi. Tāpēc noteikti izlasiet informāciju un izprotiet darbības principu, lai jūsu līdzekļi mēnešiem ilgi netiktu bloķēti kontā.

  1. Meklējiet piedāvāto spēļu dažādību

Lai gan tas nevar apdraudēt jūsu līdzekļus, jūs drīz vien sāksiet garlaikoties spēlētjot vienas un tās pašas spēles. Pārbaudiet, vai vietnē ir pietiekami daudz dažādu spēļu, lai jūs visu dienu varētu baudīt spēļu dažādību.

 

Brāļi Igors (23) un Artūrs (25) nolēma īstenot sen lolotu sapni, kuru fantāzijas līmenī noteikti ir apsvēris gandrīz katrs no mums – viņi nolēma rudeni, ziemu un pavasari pavadīt brīvā dabā. Jau dienu pēc spontānas idejas puiši bija ceļā uz apskates vietu, kas atradās 25 kilometrus no Daugavpils. Tā bija viņu jaunā atrašanās vieta nākamajiem pieciem mēnešiem, kuru apmeklēja arī fotogrāfs Reinis Fjodorovs.

Piecus mēnešus divi brāļi civilizāciju maina pret dzīvi dabā pie Daugavpils

1

Tā kā apkārtnē bija daudz akmeņu un dzīvošana teltī būtu pārāk ekstrēma, brāļi nolēma atbalstīt akmens ēkas izgatavošanu. Artūrs, kurš pēc profesijas ir galdnieks, strādā par jumiķi, bet Igors viņam palīdz. Tā kā jumiķa darbs ir sezonāls, Artūrs neslēpj, ka atlikušo laiku pavada darot nesaistītas lietas: “Pagājušajā gadā es visu ziemu spēlēju tiešsaistes pokeru pie datora. Smieklīgākais ir tas, ka es pavadīju tikpat stundas pie datora, cik daudz braucu uz ēkām. “

2

“Es to visu nebūvētu bez brāļa palīdzības, tāpat viņš nevarētu to izdarīt bez manis. Viens nav karotājs, – Igors ir pārliecināts.

3

Lai gan abiem celtniecības prasmju netrūkst, mūra mājas celtniecība ir liels izaicinājums – pat pēc vairāku mēnešu smaga darba līdz pat 10 stundām dienā ēkas celtniecība nav pabeigta. Bet Artūrs norāda, ka laiks ir izdomāts jēdziens: “Šeit mēs laiku neskaitām, tāpēc tas vispār nepastāv.”

4

Abu brāļu draugs Sergejs viņus raksturo kā ļoti draudzīgus un izpalīdzīgus. Sergejs par neparasto ideju saka: “Es domāju, ka viņi drīzāk gribēja kaut ko darīt kopā. Dariet kaut ko lielisku ar savām rokām. “

5

Akmens mājas grīda atrodas 1,2 metrus zem zemes, tādējādi padarot telpu daudz plašāku un ļaujot Artūram pie griestiem uzcelt sev gultu.

6

Nometne ir uzcelta pamestā grants karjerā, kuru no abām pusēm ieskauj smilšu vaļņi, tādējādi pasargājot to no vēja un nevēlamas uzmanības.